Gruzija savus viesus valdzina ar majestātiskām, kalnu grēdām un nebeidzamām pludmalēm, slavenām minerālūdens dziedniecības sanatorijām un slēpošanas kūrortiem, gadsimtiem senu vēsturi un bagātu kultūru, gardu virtuvi un seniem pieminekļiem, skanīgām dziesmām un ugunīgām dejām.
Pirmās rakstiskās liecības par Gruziju atrodamas jau vairāk kā 4000 gadu senā pagātnē. Valsts senās vēstures laikā tai izveidojušās arī spēcīgas literārās tradīcijas – unikālais gruzīnu alfabēts sācis veidoties jau 5. gadsimtā pirms mūsu ēras un šobrīd ir viens no četrpadsmit pasaulē izmantotajiem alfabētiem.
Tāpat Gruzijā ir arī ļoti senas un izteiktas kristīgās tradīcijas – Gruzijas Apustuliskā Pareizticīgā Baznīca ir viena no pasaules senākajā kristīgajām baznīcām, to mūsu ēras pirmajā gadsimtā dibinājis apustulis Andrejs. 4. gadsimta pirmajā pusē kristietība kļuva par valsts galveno reliģiju – tas palīdzējis gruzīniem saglabāt savu nacionālo identitāti cauri gadsimtiem, kuros ne reizi vien varaskāri ienācējuši mēģinājuši uzspiest savus noteikumus un dzīves stilu.
Vēsturiski Gruzija teju vienmēr atradusies uz robežām ar lielām impērijām, kas, paplašinot savas teritorijas, ne reizi vien centušās Gruziju iekarot – tas vienmēr noticis ar mainīgiem panākumiem. Par spīti daudzajiem uzbrukumiem un kariem Dāvids Aghmašenebeli (saukts arī par Dāvidu Būvētāju, 1089-1125), Gruzijas varenākais un ievērojamākais karalis, 12. gadsimtā panāca Gruzijas apvienošanu. Dāvida Aghmašenebeli un karaļa Tamara (1184-1213) valdīšanas laiki vēsturē iegājuši kā Gruzijas attīstības augstākais punkts, kultūras un sociāli-ekonomiskā uzplaukuma laiks, kā arī periods, kad valsts teritorijā tika uzbūvēts liels skaits baznīcu un klosteru.
Reti kura cita pasaules valsts savā vēsturē spējusi pārdzīvot tik daudz uzbrukumu no ārpuses un tomēr saglabāt savu unikalitāti. Neskaitāmās baznīcas un cietokšņi liecina par valsts iekārojamību kaimiņu impēriju acīs.
Gruzijas pēdējie iekarotāji – Krievijas impērija – savus uzbrukumus sāka 1801.gadā – tās sastāvā Gruzija pavadīja 200 savas nesenās vēstures gadus. Sākotnēji tā bija Krievijas impērijas guberņa, vēlāk viena no Padomju republikām. 1918.gadā Gruzija ieguva neatkarību, kas ar varu tika atņemta jau 1921.gadā, kad valsti iekļāva PSRS. Savu neatkarību no jauna Gruzija pasludināja 1991.gadā un gadu vēlāk kļuva par 179. ANO dalībvalsti.
Mūsdienās Gruzija ir valsts ar zemu noziedzības līmeni, augošu dzīves kvalitāti un tā aizvien vairāk pilntiesīgi iekļaujas progresīvās pasaules politiskajās un ekonomiskajās aktivitātēs.
Šobrīd Gruzija ir stabila prezidentāla republika.